Dzejoļi par puķēm / Mīlas dzejoļi
MĀCĪTI VĪRI Aizrikšo Zirdziņš pie Ēzeļa ciemā.
Tam pretī gausi Iznāk trīs Ēzeļa dēli – ar garām ausīm.
- Labdien! – saka ciemiņš.
– Kā klājas? vai tētis arī ir mājās?- Bet lielākais Ēzelēns atbild: - Vau-vau! Mū-ū,
mū-ū.
.
.
- Ko nozīmē „vau”,
„mū-mū”? Vai teikt gribi – nav,
bet būt? – Nu otrs tēva dēls piebilst: - Ki-ku-ri-gā! Bē-ē,
bē-ē.
.
.
- Ko nozīmē „ki-ku” un „ri-gā”? Tēvs nopircis niķus Rīgā?- Te trešais sarunā iekrīt: - Pēk-pēk! Ņau-ņau.
.
.
- Ak pērk,
pērk? Vēl nopircis nav? Tad sakiet,
ka nav kam pēkšķēt un maut?- Bet nu visi dēli dusmīgi kļūst: - Cik ļoti nemācīts esat jūs! Vai tiešām mūs nesaprotat? Mēs tak runājam svešvalodās!.
.
.
Mēs peļu un teļu,
Un kaķu,
un zaķu,
Un kranču,
un spranču valodas protam! Vai ir vēl kāds izglītotāks? Bet tas,
ko gods bija mums Atbildēt jums,
- Tas mūsu valodā tulkojams tā: „LĪ-ha-ha-hā!”- Un,
sajūsmināti par savu skoloto zviegšanu,
Viņi aizcirta durvis Zirdziņam deguna priekšā.
.
.

//

Raud,
kā mežā lapas birst.

//

Kāds racējs,
tāda lāpsta.

//

Neieredzu jebkuru revolūciju,
jo tā iznīcina ne mazāk vērtību,
cik rada.

//

Mīla ir kā plīvojoša liesma,
Kas vienmēr jauna jāuzkur,
Lai,
pelnos plokot,
neizdzistu bāla.

//

Minēšu vēl līdzekli,
kas vienādi glābj no grūtsirdības kā ikdienišķo,
tā arī izcilo cilvēku.
Un tas ir darbs.


//

Cilvēka darbs un mērķis tiek piepildīts atbilstoši praktiskajai darbībai un rakstura tikumībai,
jo tikumība dod pareizu mērķi,
bet praktiskā gudrība izraugās pareizos līdzekļus.

//

Nākotne - tagadnes nepatīkamākā daļa.


//

Izcilu cilvēku slava vienmēr ir jāsamēro ar līdzekļiem,
kas tika pielietoti tās sasniegšanai.

//

Tikai personība var ietekmēt personības attīstību,
tikai raksturs var veidot raksturu.

//

Ar debesīm man jāsaplūst būs drīz,
Ar māmulīti – mīļo,
labo zemi.
No ciešanām tik ilgi vainags vīts,
Nāc,
mūžība,
un mani līdzi ņēmi!

//

Kad meitai sagribas pie vīra iziet,
tā mājās traukus plēš; kad dēls vēlas apprecēties,
tas dodas prom no mājām.

//

Nav grūti mīlēt Kristu,
kurš atdeva par mums savu dzīvi.
Taču mīlēt ar Viņa vārdu tos,
kas indē mūsu dzīvi.
.
.

//

Visi pārējie tikumi mūs atbrīvo no netikumu kundzības,

vienīgi vīrišķība atbrīvo mūs no likteņa varas.


//

Lielākā bauda,
kādu vien spēj izjust godīgs cilvēks,
- ir
sagādāt baudu saviem draugiem.


//

Mans lielākais ieguvums bija tas,
ka vērojot daudz ko tādu,
kas mums šķiet dīvains un smieklīgs,
bet citās lielās tautās ir vispārpieņemts un atzīts,
es mācījos pārāk cieši neticēt tam,
par ko mani pārliecinājis vienīgi piemērs un paradums.

//

Birokrātija ir kā zivju zveja tur,
kur zivju nav.

//

Nekad es neesmu vēlējusies stāvēt kalna galā,
vienmēr esmu vēlējusies kāpt kalnā.

//

Neziņa dara cilvēkus drosmīgus,
bet pārdomas - neizlēmīgus.

//

Ir jādeg,
lai būtu gaišs.

//

Tam,
kurš aizvests līdz mērķim,
nav pamata uzskatīt,
ka
viņš to ir sasniedzis.


//

Tas,
kurš dzīvību neprot novērtēt,
to nav pelnījis.


//

Savā atmiņā ikviens no mums ir mākslinieks,
jo nodarbojas ar jaunradi.

//

Līdzīgi tam,
kā cilvēks nespēj pats sevi pacelt,
tas
nespēj arī sevi uzslavēt.
Pat vairāk,
katrs mēģinājums
sevi slavēt,
liek tam krist apkārtējo acīs.


//

Arī labākam draugam drīkst teikt tikai tik daudz,
cik viņš spēj panest.


//