Dzejoļi par puķēm / Mīlas dzejoļi
Viegli būt iecietīgam pret citu viedokli,
ja pašam nav nekāda.

//

Apziņa par sliktu rīcību mūs nomoka nevis uzreiz pēc tam,
kad šī rīcība izdarīta,
bet tad,
kad pēc ilga laika to atceries,
jo tā neizgaist no atmiņas.

//

Elektroniskās smadzenes kļūdīsies arvien precīzāk.


//

Kad jūras plašumā vējš kuļ viļņus,
ir patīkami no krasta noraudzīties cita pūlēs.


//

Mīlestība - interesantākā un vispiedodamākā no visām
cilvēciskajām vājībām.


//

Kas par vēlu,
tas par skādi.

//

Cilvēks piedzimst kā cilvēku sabiedrības parādnieks.


//

Asinis grūti izmazgājamas no drēbes,
bet nepavisam no sirds,
tāpēc sargies no asinīm.


//

DZIESMIŅA BEZ MELODIJAS Aizpeld uz gaisa spilveniem vasaras ikaruss,
plandot pār zaļiem sēdekļiem dzeltenus aizkarus.
Aizbrauc bez kādām pieturām vasaras ekspresis.
Līgouguns,
ko iekūrām,
sarkanā kļavā viz.
Mūsmājā bērniņš ir piedzimis - pats savā dzimtenē.
Vasara saka - un tas ir viss.
Rudens atsaucas - nē,
tālāk mēs kājām aiziesim tur līdz tām miglām,
rau,
puika lai,
zemes un maizesslims,
gruntsūdens iesvētīts,
aug.
Vasara saka - un tas ir viss.
Rudens atsaucas - nē,
vēl viens puika ir piedzimis - palicējs Zemgalē.

//

Maz sieviešu ir tik pilnvērtīgas,
lai viņu dēļ vīrs nebūtu spiests kaut vai reizi dienā nožēlot,
ka viņam ir sieva,
un uzskatīt par laimīgiem tos,
kuriem sievas nav.

//

Ja visi tie,
kam ir spītīgas sievas,
kristu izmisumā,
tad
desmitā cilvēces daļa būtu pakārusies.


//

Kas baidās no uzbrukuma saviem uzskatiem,
tas pats par
tiem šaubās.


//

Hipotēze ir nepieciešams palīglīdzeklis progresējošā dabas
izziņas procesā.


//

Mīla bez cieņas augstu neuzlido.
Tā ir kā eņģelis,
kuram nav viena spārna.

//

Sieviete zina mīlestības jēgu,
bet vīrietis - tās cenu.

//

Savaldīgs cilvēks retāk kļūdās.

//

Cilvēks ir pats briesmīgākais plēsoņa pasaulē,
jo tikai cilvēkam raksturīgi medīt sev līdzīgos.

//

Labāk būt brīvam nabagam nekā nebrīvam bagātniekam.

Protams,
cilvēki grib būt brīvi un bagāti - un šī iemesla
dēļ bieži kļūst nebrīvi nabagi.


//

Rijība - aiziešana sevī,
pazīme tam,
ka kaut kas mūs iekšķīgi grauž.

//

Šai zemē,
kur akmeņi dun Kā balti aizmūža rati,
Šo zemi novēlu citiem,
Šai zemē ieaugu pati.

//

Ja slimība nav noteikta,
tad neiespējams dziedēt to.

//

Vārdi allaž drosmīgāki par darbiem.

//

Ak,
cik gan daudz dižu domu,
kas darbojas līdzīgi kalēja plēšām: viņas mūs uzpūš un dara vēl tukšākus.

//

Savtīgi cilvēki vienmēr domā,
ka viņiem radītās neērtības ir svarīgākas par visu citu pasaulē.


//

Biologi un psihologi to jau zina sen: ja mīļais Dieviņš kādu radījis aiz laba prāta,
tad tā ir sieviete.

//