Dzejoļi par puķēm / Mīlas dzejoļi
Reklāma - līdzeklis,
lai cilvēki izjustu nepieciešamību
pēc tā,
par ko tie agrāk pat dzirdējuši nebija.


//

Es nevaru apsolīt Tev,
ka rīt atnākšu,
jo nezinu,
vai maz rīt vēl eksistēšu.
.

//

Uzņēmējdarbībā viss izmaksā divreiz dārgāk,
nekā tu domā,
un prasa trīskārt ilgāku laiku,
nekā tu plāno.

//

Mana mostošā zeme,
es,
šodienai piedzimdams,
modos tai brīdī,
kad pamodies tu.
Viss viens,
kādā galaktikā,
- tu nevari būt mana province,
jo nevar būt province - sirds.
Mana mostošā zeme,
tu celies un manējos spārnus no apvāršņa apvārsnī plet.

//

Gudrība - pieredzes meita.


//

Deg,
sēru svece deg,
kaut mūžs vēl neizdzīvots,
kaut mīlestības ceļš vēl tikai sākts.
Ak,
dvēselīte uz debesīm kas plīvo vairs tevi neatsaukt un nepanākt.

//

Vīri nekad nekļūst labi,
viņi vienkārši kļūst
pieredzējušāki.


//

Ja Tu dzersi vienu šņabi,
Tad Tev būs pavisam labi.
Bet,
ja otru virsū rausi,
Tad Tu runāsi jau gausi.
Bet,
ja trešo virsū ņemsi,
Tad Tu dārgais vemsi.

//

Līgo saule,
līgo bite,
Pa lielo tīrumiņu.
Saule sienu kaltēdama,
Bite ziedus lasīdama.

//

Man patīk būt populāram: tā ir laime; bet es vēlos būt noderīgs: tas ir pienākums.

//

Lasīšana padziļina domāšanu,
rosina cilvēku analizēt dažādas parādības,
vedina viņu meklējumiem.

//

Sveicu tevi vārdadienā.
Tikai neslīcinies pienā,
Lai varu tevi apsveikt Un daudz laimes pateikt.

//

Uz svešiem noslēpumiem kāras acis un ausis vienmēr atradīsies.

//

Pele atgriežas savā alā – visa saskrāpēta,
auss saplēsta: - Un kurš vēl netic tam,
ka melni kaķi nes nelaimi?!

//

Viena cilvēka muļķība,
cita cilvēka veiksme.


//

Kamēr ilgst slimība,
ir ne tikai bailes,
bet arī cerība.


//

Bīstams ir tas ienaidnieks,
kurš par draugu uzdodas.

//

Godīgi dzīvot grūti,
bet labi.

//

Nepiedod sev,
tad tev būs viegli piedot citiem.


//

Bailes Dieva priekšā atpestī no bailēm cilvēku priekšā.


//

Ilgi dzīvot vēl nav daudz dzīvot.

//

Es bysu myužu porõdā asu Tev Latgola – zeme boltõ.
.
.
Tys myužs,
kū Dīveņš šai saulē ir devis,
Ar tevi,
Latgola,
piļdeits.

//

Dzīve sit pa seju.
Reiz tur parādīsies dzīves cirstās rētas

//

Mēs tagad klausāmies vēl viļņu žūžu,
Bet,
vai es tevim bijis slikts vai labs,
Reiz pienāks grūtā šķiršanās uz mūžu,
Tāpat kā negaidot reiz pienāks kaps.

//

Visur paspēj tas,
kas nekur nesteidzas.

//