Dzejoļi par puķēm / Mīlas dzejoļi
Pagājušais Draugs,
kur laimīgs esi bijis,
Otrreiz neatgriezies vairs: Tā kā saulē lietus lijis Pagājušā sapnis kairs.
Tā kā saulē lietus lijis: Vakar bij un šodien nav.
Laiks ir visu pārmainījis,
Šodien viss ir citāds jau.
Vecā vietā kalni,
lejas,
Vecā vietā tava sirds.
Citi ļaudis,
citas sejas,
Citam mīļās acis mirdz.
Draugs,
kur laimīgs esi bijis,
Otrreiz neatgriezies vairs.
Tā kā saulē lietus lijis Pagājušā sapnis kairs.

//

PĻAVNIEKI te kādreiz govis ganījās – vēl tagad ragulopi gar veikalu kā māži sīkā rikši tek ak noskretušās apjukušās govis te tagad liela celtniecība noris vai redzi,
kustoni: tur tagad pāli dzen kā mietiņu kas tavas ķēdes galā tur piesies daudzus gudrākus par tevi tie mirkli grozīsies pa vējam nolieksies un bērnu balsīs apsveiks paši sevi

//

Ja mūsu naids ir pārmērīgs,
tas nostāda mūs zemāk par tie,
kurus nīstam.


//

Policisti nespēj apstādināt idejas.


//

Tas,
kurš pieņem lēmumu,
neuzklausījis pretējo pusi,
rīkojas netaisni,
kaut arī pats lēmums būtu bijis taisnīgs.

//

.
.
.
Katram darbam ir sava iekšējā loģika,
kurai visi padodas.


//

Tikumību varētu definēt sekojoši: tādi cilvēciskās
uzvedības principi,
kuru ievērošana garantē tādu
eksistenci visai cilvēcei,
kas ir pēc iespējas brīvāka no
ciešanām un pēc iespējami baudpilnāka,
vēl vairāk,
ne
tikai cilvēcei,
bet,
cik to atļauj lietu daba,
arī katrai
būtnei,
kam piemīt sajušanas spēja.


//

Ieradumi ir visspēcīgākie,
ja tiek iemantoti jaunībā; to arī dēvē par audzināšanu,
kas pēc būtības nav nekas cits kā agri izveidojušies ieradumi.

//

Labāks - laba ienaidnieks.


//

Gļēvulība vēl nevienu nemirstīgu nav padarījusi.

//

Ja bagātība - vara,
tad jebkura vara tādā vai citādā veidā
sev piesavināsies bagātību.


//

Uzslava derīga gudrajam,
muļķim - kaitīga.


//

Labāk domāt pirms esi ķēries pie kāda darba nekā pēc.

//

Dzīties pēc liekā nozīmē - dzīties pēc trūkuma.

//

Cilvēkus iepazīst strīdā un ceļā.


//

Ausis vieglāk panes netaisnību nekā acis.

//

Seko likumam: lai vārdiem būtu šauri,
bet domām – plašums.

//

Lai vai kādu darbu sākt,
Lai ir mīlestība klāt.
Lai ir rokās labi darbi,
nepateikti vārdi skarbi.

//

Baumas - nelaime,
kas pasaulē izplatās visātrāk.


//

Neviens cilvēks,
lai cik laimīgs viņš būtu,
nevar atskatīties atpakaļ nenopūzdamies.

//

Ar centību viduvējība sasniedz vairāk nekā apdāvinātība
bez centības.
Slavas mērs ir darbs.
Kas viegli nācis,
tas
augstu vērtēts netiek.


//

Lai nav apmulsums tev sejā! Dzīve šūpo - augšā,
lejā.
Tad,
kad - lejā,
Skaties augšā! Tad,
kad - augšā,
Skaties lejā!

//

Es savām telītēm Par gadskārtu godu daru: Alu daru,
sieru sienu,
Lieku puķu vainadziņu.

//

Cilvēku izturēšanās tik ilgi,
kamēr viņu iedaba paliek nemainīga,
pārvēršas vienkāršā mehānismā,
kur tāpat kā leļļu teātrī visas figūras labi žestikulē,
bet tajās nav ne kripatiņas dzīvības.

//

Kas gan cits laime ir kā vienīgi saskaņa ar sevi un visu pasauli? Un galu galā ir gluži vienalga,
vai šo saskaņu rada diži mērķi,
mūžīga mīla vai pankūkas.


//